Kryštof Bernats ilgi stāvēja starp divām pasaulēm. Vienā pusē — mūzika: viņš uzrakstīja desmitiem dziesmu un sadarbojās ar starptautiskiem producentiem. Otrā pusē — rakstīšana: viņš iesāka vairākas grāmatas un bija aizrauts ar dramatikas teoriju. Taču pasaule viņam apkārt nepārtraukti spieda izvēlēties: mūziķis vai rakstnieks. “Es izjutu milzīgu, ar katru gadu pieaugošu spiedienu. Man vajadzēja risinājumu,” saka Kryštofs. Tāpēc viņš sāka eksperimentēt. Sākumā tikai sev — apvienojot savu mūziku un tēva gleznas mazās multimediju stāstos. Kaut kā pietrūka, tāpēc viņš pievienoja tekstu. Drīz viņš atklāja, ka, precīzi saskaņojot tekstu ar mūziku, iespējams izraisīt krietni spēcīgākas emocijas. Pamazām viņš saprata, ka tas nav tikai par viņa personīgo māksliniecisko izpausmi. Ikviens var apgūt šo stāstīšanas formu — ja vien tiek doti pareizie rīki. Tā dzima Wizionary.
